TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu iebrucēji aktivizējušies pierobežā ar Sumu apgabalu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Prezidents uzsvēra, ka Ukrainai un tās Rietumu sabiedrotajiem nevajadzētu izrādīt vājumu.
"Viņi (krievi - red.) ir kā zvērs... Ja viņi kaut kur sajutīs vājumu šajā virzienā, viņi izdarīs spiedienu," piebilda Volodimirs Zelenskis.
Zelenskyy: Russia does not have enough forces to attack Kyiv like at the beginning of the invasion
— NEXTA (@nexta_tv) May 18, 2024
The President emphasized that Ukraine and its Western allies should not show weakness.
"They (Russians - ed.) are like a beast... If they feel weakness somewhere in this… pic.twitter.com/3WREaDwhLq
Pentagons var izvietot jaunas paaudzes zemes un kosmosa sistēmas, lai aizsargātu savu satelītu tīklu no iespējamiem uzbrukumiem, ziņo "The New York Times".
Šīs sistēmas vajadzības gadījumā arī varētu traucēt vai atspējot ienaidnieka kosmosa līdzekļus.
The New York Times: US plans to deploy systems in space to attack satellites
— NEXTA (@nexta_tv) May 18, 2024
The Pentagon may deploy a new generation of ground and space-based systems to protect its satellite network from possible attacks.
These systems would also be able to interfere with or disable enemy… pic.twitter.com/JNDMAI8BhI
Rustems Umerovs uzsvēra, ka, neraugoties uz aizkavēšanos ar ieroču piegādi, Ukrainas bruņotie spēki notur savu pozīciju un atvaira uzbrukumus frontē.
Viņš uzsvēra, ka Ukrainai nepieciešams vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, artilērijas, kājnieku kaujas mašīnu, bruņutransportieru, munīcijas.
Uz jautājumu, vai amerikāņu palīdzība sasniedz frontes līniju, Umerovs atbildēja apstiprinoši. Taču viņš piebilda, ka problēma ir ieroču piegādes kavēšanās.
Ukrainian Defense Minister on Russian offensive in Kharkiv region: we hold positions, but need weapons
— NEXTA (@nexta_tv) May 18, 2024
Rustem Umerov emphasized that despite delays in the supply of weapons, the AFU is holding its ground and repelling attacks at the front.
He emphasized that Ukraine needs more… pic.twitter.com/kSQh1Vn2Tf
⚡🇺🇦Combat operation of two Ukrainian helicopters.💪🚀💥 pic.twitter.com/hS50kOYSp9
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 18, 2024
Tanks pēc sadursmes ar dronu eksplodēja.
⚡🇺🇦💪💥Beautiful detonation of a Russian tank after being hit by a Ukrainian drone. pic.twitter.com/faJc4KTtLn
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 18, 2024
Pēc eksplozijas okupantu tanka apkalpe tika parauta gaisā.
⚡🇺🇦Sending a Russian T-80BVM crew into space.
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 18, 2024
Ukrainians are the best in the world at launching Russian occupants into space💪💥 pic.twitter.com/IU2Op7AtED
⚡🤡😁In this video you can see the newest development of Russian occupants in the fight against Ukrainian FPV drones. pic.twitter.com/qvRXvqb0cQ
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 18, 2024
Baltais nams nav sajūsmā, ka uz Normandijas desanta 80.gadadienas pasākumiem uzaicināta Krievija, vēsta tīmekļa izdevums "Politico", atsaucoties uz divām anonīmām amerikāņu amatpersonām.
Tas, ko aicināt uz svinībām, ir Francijas valdības ziņā, kas Normandijā organizē gadadienas pasākumus, sacīja viena amatpersona.
"Bet iespējams, [šī ceremonija] atgādinās krieviem, ka viņi kādreiz cīnījušies pret īstiem nacistiem, nevis pret iedomātiem Ukrainā," viņš piebilda.
Krievijas uzbrukuma operācijas Harkivas apgabala ziemeļos ir daļa no plāna izveidot "buferzonu", lai aizsargātu Krievijas pierobežas teritorijas no Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumiem, liecina ASV Kara izpētes institūta (ISW) ziņojums.
Ziņojumā atgādināts, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins atbildēja uz žurnālista jautājumu par Krievijas karaspēka mērķiem Harkivas virzienā. Viņš norādīja, ka Krievijas armija gūst panākumus "pēc plāna" un ka Krievijas karaspēkam nav tūlītēju plānu ieņemt Harkivu.
"Saskaņā ar ISW sākotnējo novērtējumu, šķiet, ka Krievijas spēki par prioritāti uzskata "buferzonas" izveidi gar starptautisko robežu, nevis apstākļu radīšanu dziļākai iespiešanās Harkivas apgabala ziemeļu reģionos," teikts ziņojumā. Vairāk lasi šeit.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 491 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1210 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7560 tankus, 14 595 bruņutransportierus, 12 639 lielgabalus un mīnmetējus, 1071 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 801 zenītartilērijas iekārtu, 354 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 108 bezpilota lidaparātus, 2203 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 169 automobiļus un autocisternas, kā arī 2075 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
