TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "tradicionālo vērtību aizsardzībai" okupanti Ukrainā izmanto pat maniakus un cilvēkēdājus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vairāk nekā 100 miljonu eiro vērto līgumu pilnībā apmaksājusi Vācijas valdība, un paši radari ieradīsies līdz šī gada beigām.
Hensoldt will send 6 more TRML-4D radars to Ukraine. The contract worth more than €100 million has been fully paid for by the German government, and the radars themselves will arrive by the end of this year.https://t.co/g30SQqoGX8
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 3, 2024
Putina inaugurācijas dienā Maskavā būs papildu pretgaisa aizsardzība, kā arī lielas jaudas bezpilota lidaparātu "traucētāji", vēsta Krievijas mediji.
Tāpat, pēc viņu teiktā, policijai bija pienākums "pārmeklēt" visas dzīvojamās ēkas, kas atrodas pie speciālām maģistrālēm un cilvēku masveida pulcēšanās vietām.
Tikmēr visi atlikušie algotņi no privātās militārās kompānijas "Vagner" ar savu uzraugu starpniecību tika informēti, ka viņiem nevajadzētu atstāt savas mājas 7. maijā. Viņiem stingri aizliegts ierasties sabiedriskās vietās, tostarp lielos uzņēmumos, kamuflāžā, ar uzšuvēm un apbalvojumiem, vēsta avoti.
Pagaidām nav izskanējusi informācija, kurš no ārzemju līderiem ieradīsies.
There will be additional air defense for Moscow, as well as heavy-duty "jammers" for drones on Putin's inauguration day, Russian media say.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 3, 2024
Also, according to them, the police were obliged to "work through" all residential buildings located near special highways and places of… pic.twitter.com/UvyDLxYsrW
Eiropai draudēs lielas briesmas, ja Krievijas diktators Vladimirs Putins spēs uzvarēt karā pret Ukrainu, tā intervijā telekanālam "Sky News" sacīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons.
Viņš norādīja, ka Eiropa var saskarties ar diviem scenārijiem. Vienā no tiem Ukraina varēs izspiest no savas teritorijas krievu okupantus un nodrošināt taisnīgu mieru. Pēc Kamerona domām, tas ir Eiropas labklājības pamats.
"(Bet - red.) nākotni, kurā Putins gūst panākumus un Ukraina tiek atspiesta, es uzskatu par ļoti bīstamu," piebilda ārlietu ministrs.
Viņš precizēja, ka Moldova un pat tādas NATO valstis kā Lietuva, Latvija un Igaunija būs nobažījušās, ka Kremļa vadītājs nākamreiz varētu pievērst uzmanību tām. Un autoritārie režīmi Irānā un Ķīnā uzmanīgi vēros notikumu attīstību.
"Es domāju, ka mēs esam absolūti kritiskā pagrieziena punktā pasaules lietās," uzsvēra ministrs.
"Mēs brīdinām Vašingtonu, Londonu un Briseli, ka jebkura agresīva rīcība pret Krimu ir lemta neveiksmei un saņems atbildes triecienu," sacīja Zaharova.
Russian spokeswoman for the ministry of foreign affairs, Maria Zakharova, warns western countries.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 3, 2024
“We warn Washington, London and Brussels that any aggressive actions against Crimea are doomed to failure and will receive a retaliatory blow.” pic.twitter.com/tXBM0n1V4G
⚡🇺🇦💪💥The Russians are collecting what is left of their assault group🥓🥓🥓 pic.twitter.com/pymNp28C4e
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 3, 2024
Latvija nosoda Krievijas veiktās ļaunprātīgās kiberaktivitātes pret Vāciju un Čehiju, informēja Ārlietu ministrijā.
Eiropas Savienības (ES) Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels piektdien ES dalībvalstu vārdā publicēja paziņojumu par Krievijas ilgstošo ļaunprātīgo uzvedību kibertelpā. ES, tostarp Latvija, stingri nosoda Krievijas kontrolētā grupējuma "APT28" ļaunprātīgo kiberkampaņu pret Vāciju un Čehiju.
Paziņojumā norādīts, ka ES un tās dalībvalstis kopā ar starptautiskajiem partneriem nosoda ļaunprātīgo kiberkampaņu pret Vāciju un Čehiju, ko īsteno "APT28". Borels akcentē, ka tas liecina par Krievijas nepārtraukto bezatbildīgas rīcības modeli, vēršoties pret demokrātiskām iestādēm, valsts iestādēm un kritiskās infrastruktūras nodrošinātājiem visā ES un ārpus tās.
Krievija uzmanīgi vēro gatavošanos un ir satraukta.
Lūk, Medvedeva vārdi viņam ierastajā stilā:
"Kāds labums Krievijai no Šveices "miera konferences"?
Ieguvums ir trīskāršs.
Pirmkārt, būs vairāk pierādījumu par tā sauktā debīlā Zelenska miera plāna sabrukumu. Būtu vēlams, lai banderiešu nelietis to apmeklētu personīgi un vēlreiz parakstītos par savu intelektuālo nevērtīgumu.
Otrkārt, tas būs uzskatāms pierādījums pašreizējās Rietumu elites pilnīgajai impotencei, kas ir sāpīgi sevi kastrējusi par savu spēju izbeigt militāro konfliktu. Un pēc traku Vašingtonas ārstu grupas tiešas pavēles.
Treškārt, tas ļaus mūsu bruņotajiem spēkiem, bez iejaukšanās un atskatīšanās uz kāda pakaļas "miera iniciatīvām", turpināt Malorosijas teritorijas attīrīšanu no neonacistiem un mums visiem rūpīgi strādāt pie bijušās Ukrainas politisko režīmu galīgā sabrukuma un ātru mūsu senču teritoriju atgriešanos Krievijas Federācijā.
Medvedev reminded about the peace summit in Switzerland. He is really worried about it taking place.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 3, 2024
Russia is watching the preparations closely and is anxious.
Here are Medvedev's words, in his usual style:
"What is the benefit for Russia from the Swiss 'peace conference'?… pic.twitter.com/9Hr82LTSv5
Vācijas kanclers Šolcs atbildēja uz jautājumu par viņa nevēlēšanos nodot Ukrainai tālas darbības rādiusa raķetes "Taurus".
"Ir ieroči, kurus var piegādāt tikai tad, ja ir kontrole pār visu, kas ar tiem tiek darīts. Un šeit nevar debatēt, it kā starp draugiem: "Vai tu man netici?" Protams, es uzticos savam draugam, tomēr es nedotu visus ieročus visiem," sacīja Šolcs.
German Chancellor Scholz answered a question about the reasons for his reluctance to transfer long-range Taurus missiles to Ukraine:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 3, 2024
"There are weapons that can only be supplied if there is control over everything that is done with them. And you can't have a debate here, as if… pic.twitter.com/f7bOzJKnBb
Krievijas "Telegram" kanāli ziņo, ka Krievijas Belgorodas apgabalā degvielas uzpildes stacijā drons ietriecās gāzes uzglabāšanas tvertnē, izraisot plašu ugunsgrēku.
Russian Telegram channels report that a drone hit a gas storage tank at a gas station in Russian Belgorod region, causing a large fire. pic.twitter.com/5O7yMF1FAm
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 3, 2024
⚡⚡🤬Russia transfers another batch of Т80ВVM tanks pic.twitter.com/CDpcJNbdyo
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 3, 2024
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".