Pasaulē
2023. gada 25. oktobris, 10:33

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "tradicionālo vērtību aizsardzībai" okupanti Ukrainā izmanto pat maniakus un cilvēkēdājus

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

pirms 2 stundām
"Hensoldt" uz Ukrainu nosūtīs vēl 6 TRML-4D radaru

Vairāk nekā 100 miljonu eiro vērto līgumu pilnībā apmaksājusi Vācijas valdība, un paši radari ieradīsies līdz šī gada beigām.

pirms 2 stundām
Putina inaugurācijas dienā Maskavā būs pamatīgi drošības pasākumi

Putina inaugurācijas dienā Maskavā būs papildu pretgaisa aizsardzība, kā arī lielas jaudas bezpilota lidaparātu "traucētāji", vēsta Krievijas mediji.

Tāpat, pēc viņu teiktā, policijai bija pienākums "pārmeklēt" visas dzīvojamās ēkas, kas atrodas pie speciālām maģistrālēm un cilvēku masveida pulcēšanās vietām.

Tikmēr visi atlikušie algotņi no privātās militārās kompānijas "Vagner" ar savu uzraugu starpniecību tika informēti, ka viņiem nevajadzētu atstāt savas mājas 7. maijā. Viņiem stingri aizliegts ierasties sabiedriskās vietās, tostarp lielos uzņēmumos, kamuflāžā, ar uzšuvēm un apbalvojumiem, vēsta avoti.

Pagaidām nav izskanējusi informācija, kurš no ārzemju līderiem ieradīsies.

pirms 3 stundām
Lielbritānijas ārlietu ministrs: nākotne, kurā Putins gūs panākumus Ukrainā, būs ļoti bīstama

Eiropai draudēs lielas briesmas, ja Krievijas diktators Vladimirs Putins spēs uzvarēt karā pret Ukrainu, tā intervijā telekanālam "Sky News" sacīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons.

Viņš norādīja, ka Eiropa var saskarties ar diviem scenārijiem. Vienā no tiem Ukraina varēs izspiest no savas teritorijas krievu okupantus un nodrošināt taisnīgu mieru. Pēc Kamerona domām, tas ir Eiropas labklājības pamats.

"(Bet - red.) nākotni, kurā Putins gūst panākumus un Ukraina tiek atspiesta, es uzskatu par ļoti bīstamu," piebilda ārlietu ministrs.

Viņš precizēja, ka Moldova un pat tādas NATO valstis kā Lietuva, Latvija un Igaunija būs nobažījušās, ka Kremļa vadītājs nākamreiz varētu pievērst uzmanību tām. Un autoritārie režīmi Irānā un Ķīnā uzmanīgi vēros notikumu attīstību.

"Es domāju, ka mēs esam absolūti kritiskā pagrieziena punktā pasaules lietās," uzsvēra ministrs.

pirms 3 stundām
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova brīdina rietumvalstis

"Mēs brīdinām Vašingtonu, Londonu un Briseli, ka jebkura agresīva rīcība pret Krimu ir lemta neveiksmei un saņems atbildes triecienu," sacīja Zaharova.

pirms 3 stundām
Krievu okupanti aizvāc ievainotos pēc kārtējā "gaļas uzbrukuma"
pirms 4 stundām
Latvija nosoda Krievijas veiktās ļaunprātīgās kiberaktivitātes pret Vāciju un Čehiju

Latvija nosoda Krievijas veiktās ļaunprātīgās kiberaktivitātes pret Vāciju un Čehiju, informēja Ārlietu ministrijā.

Eiropas Savienības (ES) Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels piektdien ES dalībvalstu vārdā publicēja paziņojumu par Krievijas ilgstošo ļaunprātīgo uzvedību kibertelpā. ES, tostarp Latvija, stingri nosoda Krievijas kontrolētā grupējuma "APT28" ļaunprātīgo kiberkampaņu pret Vāciju un Čehiju.

Paziņojumā norādīts, ka ES un tās dalībvalstis kopā ar starptautiskajiem partneriem nosoda ļaunprātīgo kiberkampaņu pret Vāciju un Čehiju, ko īsteno "APT28". Borels akcentē, ka tas liecina par Krievijas nepārtraukto bezatbildīgas rīcības modeli, vēršoties pret demokrātiskām iestādēm, valsts iestādēm un kritiskās infrastruktūras nodrošinātājiem visā ES un ārpus tās.

pirms 4 stundām
Medvedevs atgādina par miera samitu Šveicē. Viņš ir patiesi noraizējies par to, ka tas notiks

Krievija uzmanīgi vēro gatavošanos un ir satraukta.

Lūk, Medvedeva vārdi viņam ierastajā stilā:

"Kāds labums Krievijai no Šveices "miera konferences"?

Ieguvums ir trīskāršs.

Pirmkārt, būs vairāk pierādījumu par tā sauktā debīlā Zelenska miera plāna sabrukumu. Būtu vēlams, lai banderiešu nelietis to apmeklētu personīgi un vēlreiz parakstītos par savu intelektuālo nevērtīgumu.

Otrkārt, tas būs uzskatāms pierādījums pašreizējās Rietumu elites pilnīgajai impotencei, kas ir sāpīgi sevi kastrējusi par savu spēju izbeigt militāro konfliktu. Un pēc traku Vašingtonas ārstu grupas tiešas pavēles.

Treškārt, tas ļaus mūsu bruņotajiem spēkiem, bez iejaukšanās un atskatīšanās uz kāda pakaļas "miera iniciatīvām", turpināt Malorosijas teritorijas attīrīšanu no neonacistiem un mums visiem rūpīgi strādāt pie bijušās Ukrainas politisko režīmu galīgā sabrukuma un ātru mūsu senču teritoriju atgriešanos Krievijas Federācijā.

pirms 4 stundām
Šolcs kārtējo reizi komentē to, kāpēc nevēlas sūtīt Ukrainai "Taurus" raķetes

Vācijas kanclers Šolcs atbildēja uz jautājumu par viņa nevēlēšanos nodot Ukrainai tālas darbības rādiusa raķetes "Taurus".

"Ir ieroči, kurus var piegādāt tikai tad, ja ir kontrole pār visu, kas ar tiem tiek darīts. Un šeit nevar debatēt, it kā starp draugiem: "Vai tu man netici?" Protams, es uzticos savam draugam, tomēr es nedotu visus ieročus visiem," sacīja Šolcs.

pirms 5 stundām
Drons ietriecies Belgorodas apgabala degvielas uzpildes stacijā

Krievijas "Telegram" kanāli ziņo, ka Krievijas Belgorodas apgabalā degvielas uzpildes stacijā drons ietriecās gāzes uzglabāšanas tvertnē, izraisot plašu ugunsgrēku.

pirms 5 stundām
Krievija uz Ukrainu nogādā kārtējo T80BVM tanku ešelonu
Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".