Biologam jātaisnojas par dzīvnieku miršanu Ķemeros
Biologs iztēlots par dzīvnieku mocītāju – šādu situāciju piedzīvojis biedrības “Ķemeru nacionālā parka fonds” vadītājs Andis Liepa.
Valsts policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem fonda apsaimniekotajā teritorijā, kur Ķemeru Nacionālajā parkā mīt taurgovis un “Konik Polski” zirgi, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Minēto fondu izveidojuši bijušie parka darbinieki, Dabas aizsardzības pārvalde ar to noslēgusi zemes nomas līgumu par 466 hektāru apsaimniekošanu.
Parkā esot redzami daudzu dzīvnieku līķi, vairāki cilvēki kļuvuši par aculieciniekiem dzīvnieku mokām un ziņojuši Pārtikas un veterinārajam dienestam, kas veicis ārkārtas pārbaudi. Dienests atklājis labturības prasību neievērošanu attiecībā uz saslimušo un savainoto dzīvnieku aprūpi, nobeigušos dzīvnieku līķu apsaimniekošanu, neatbilstības identifikācijā un reģistrācijā, īpašniekam uzlikts sods. Dienesta darbinieki fonda dzīvniekus pērn apsekojuši trīsreiz, šogad iesniegumu nav bijis.
Fonda vadītājam Andim Liepam ir pirmā dzirdēšana par kriminālprocesu, taču ir pamatotas aizdomas, no kurienes pūš vēji. “Man ir ilgstoša konfliktsituācija ar vietējām mednieku kompānijām, jo es nacionālajā parkā cenšos ierobežot medību saimniecisko darbību, un tas viņiem nepatīk,” Jauns.lv teic Liepa.
Parka teritorija ir sadalīta starp septiņiem medību kolektīviem, bet Liepa cenšas panākt, lai viss parks nav medību teritorija: “Tas ir liels meža masīvs un purvs, kur dzīvnieki nekādu traucējumu nerada. Mana nostāja ir, ka šeit dabai jāļauj netraucēti attīstīties. Tad viņi cenšas ieriebt man, ir atraduši vājo posmu likumdošanā – savvaļas zirgiem un taurgovīm nav atsevišķa statusa”
Šī problēma ilgst jau gadiem, proti, Pārtikas un veterinārais dienests taurgovis un savvaļas zirgus uzskata par mājdzīvniekiem, kaut arī reāli tie dzīvo dabā, tos gan ierobežo aploks, taču visai lielā platībā. Līdzīgi varētu sodīt meža īpašnieku par to, ka viņam piederošajā teritorijā nobeigusies lapsa vai briedis nav apglabāti dzīvnieku kapsētā.
Piemēram, taurgovis nav fermas govis, ko ķert, likt ausīs krotālijas, ņemt regulāri analīzes – tie ir augumā prāvi, mežonīgi dzīvnieki, ko ir absurdi pielīdzināt mājlopiem.
Raidījumā vēstīts, ka parkā redzami daudzu dzīvnieku līķi. “Ko tad varēja redzēt? Kādas ādas atliekas un galva,” saka Liepa. Gada laikā viņš varētu būt nost no acīm aizvilcis piecus “kritušos”: “Man ir vieta, kur ziemā nāk baroties ērgļi. Mednieki bija šo vietu “atkoduši” un sabildējuši.”
“Es rēķinu, cik piedzimst, tik nomirst. Ja gadā piedzimst padsmit kumeļi un padsmit teļi, tik apmēram arī nomirst. Vienu laiku pieaugums bija straujāks, bet tagad vairs ne. Līdzko kļūst par biezu, daba arī regulē dzimstību un izdzīvošanu. Mēs gan ziemā piebarojam, līdz ar to radām labvēlīgākus apstākļus,” stāsta Liepa.
Decembrī “no tiem pašiem medniekiem” policijā bija saņemta sūdzība, ka Liepa nošāvis zirgu: “Atbrauca policija, vajadzēja paskaidrojumu rakstīt. Tas bija vecs zirgs, tādi neaiziet uzreiz nokrītot. Lopiņi ieguļas, tad viņiem grūti piecelties. Jānovērtē situācija, ja vairs neceļas, tur nav variantu, vienkārši jāpalīdz aiziet, lai nemokās. Veterinārārsts tur neko vairs neizdarīs.”
Gadījies arī, ka zirgs lauzis kāju, un nav glābjams. “Cik saprāts atļauj, dzīvniekam ļauj dzīvot, kamēr viņš var sevi pabarot,” piebilst Liepa. Dažādu vainu gadījumos šos lopus aizvest uz veterināro klīniku būtu pārāk sarežģīti, turklāt taurgovis cita citu aizsargā, un kāda var mesties arī virsū.
Liepa spriež, ka par daudz lopu noteikti nav. Ir divas ganības, Lielupes malā un Dunduru pļavās, katrās pa apmēram simts zirgiem un simts taurgovīm, tātad kopā ap četriem simtiem. Dabas aizsardzības pārvaldei ar fondu noslēgts līgums, kura mērķis ir saglabāt dabiskās pļavas un noganot neļaut tām aizaugt. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu fonds pēdējos piecos gados atbalsta maksājumos kopumā saņēmis 523 800 eiro.
